Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Senioru deju kopa «Rudens roze»

Horeogrāfs Ilgvars Pauniņš,
kontaktpersona Janīna Onževa,
direktore Anda Liniņa.
 
Deju kolektīvs „Rudens roze” dibināts 2004. gada 3. februārī. Kolektīva dibinātājs un vadītājs ir atraktīvais un pozitīvi domājošais Ilgvars Pauniņš. Deju kolektīvā bija 20 dāmas. Daļa dejotāju dejo jau no 2004. gada. Pašlaik aktīvi dejo 16 dāmas un divi kungi. Kolektīvs ir mākslinieciski radošs un aktīvs. Dejotājiem ir vairāki sadraudzības kolektīvi ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā.
Attēlā: deju kolektīvs „Rudens roze” Jelgavas Latviešu biedrības 135. dibināšanas un 25. biedrības atjaunošanas gadadienai veltītā pasākumā 01.10.2015.

Latvijā ir strauji izplatījusies Senioru deju kustība. Deja ir veids kā uzturēt sevi labā fiziskā un garīgā formā, tā ir iespēja iemantot jaunus draugus. Dalībniekiem ir iespēja sevi realizēt un parādīt tik skaistā veidā kā deja.
 
Dejotāji regulāri piedalās senioru deju festivālos un svētku pasākumos dažādos Latvijas novados. „Rudens roze” kolektīvs piedalījies senioru deju festivālā Salaspilī, kuru apmeklēja arī slavenā pasaules dejotāja Vija Vētra. Koncerti sniegti arī bērnu dārzos, slimnīcās un sociālās aprūpes centros.
Kolektīvs piedalījies arī Starptautiskajos senioru deju festivālos Klaipēdā (Lietuva), Tallinā (Igaunija) un Sopotā (Polija). Kolektīva repertuārā ir vairāk nekā 30 deju. Lai dāmas un kungi labi izskatītos un varētu iegādāties tērpus un apavus esam pateicīgi sponsoriem par palīdzību - SIA “Zelta Druva, z/s “Cīruļi”, z/s “Mednieki”, SIA “Free nams”, z/s “Cīruļi”, zs Terēņi, J. Vinteram, SEB bankai. Pateicamies Jelgavas Latviešu biedrībai par sniegto atbalstu.
 
“Rudens roze” dejotāji piedalās Jelgavas Latviešu biedrības rīkotajos kluba “Sendienas” un dzejnieku kluba “Pieskāriens” pasākumos. Kolektīvs uzstājas savā pilsētā Jelgavā - Senioru dienās, Pilsētas svētkos un Vecpilsētas rīkotajos pasākumos. Ar programmu kolektīvs koncertē tepat kaimiņu pagastos un arī tālāk - Ozolniekos, Vircavā, Olainē, Remtē, Kandavā, Jūrmalā, Tukumā. „Rudens roze” piedalījās Latvijas senioru deju apvienības semināros un festivālos Siguldā, Lutriņos, Degumnieku pagastā - pie Lubānas ezera. Dejotājus vieno dejas prieks un mūsu moto ir: „No rozēm krāsu savā dzīvē ievīt, un viegli dejā soļus mīt.”
 

5.janvārī mūsu deju kolektīva vadītājam Ilgvaram Pauniņam
bija apaļa jubileja. Dejotāji pulcējās 11.janvārī, lai mīļi sveiktu Ilgvaru. Pie mums ciemos ieradās pārstāvji no Latviešu biedrības.


 

Šogad “Rudens Rozes” februārī piedalījās divos draudzības koncertos. 18.februārī dejojām Vircavas kultūras namā “Sniegpārslu putenī”, bet 25.februārī ciemojāmies pie Rojas dejotājām. Paspējām apskatīt Rojas Jūras un kuģniecības muzeju, pabūt pie nemierīgās jūras un dejot “Cepuru ballē”.

1.martā atzīmējām mūsu dejotājas Margaritas Kaltiginas skaisto apaļo jubileju.