Likteņakmens “Lāčplēša sirds” ir atrasts!
Tas ir atrasts – to atrada Imanta Ziedoņa Kultūras fonda aktīvisti ar sabiedrības atbalstu, kopā ar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja darbiniekiem ļoti tālredzīgi un gudri novietoja pie muzeja un ierakstīja muzeja fondos.
Kārļa Jansona Lāčplēša pieminekļa fragmenta atrašana un publiska izstādīšana izraisīja jauna līmeņa Atmodas vibrācijas kā mūsu pilsētā, tā Zemgalē, Rīgā. Tauta to nosauca par Likteņakmeni – “Lāčplēša sirdi”.
Impērijas spēkiem pilsētā šīs aktivitātes bija bīstamas un sekoja pavēle pārvietot šo objektu šķūnī pie Pareizticīgo baznīcas, kas toreiz bija noliktava. 1988. gada 17. maijā muzejā notika pirmā īstā tautas sapulce likteņakmens aizstāvībai, sapulci vadīja Gita Grases kundze. Mūs ieradās atbalstīt aktīvisti no pilsētām un laukiem. Dzejnieks Māris Čaklais tajā dienā manā mājas viesu grāmatā ierakstīja: “Tas viss, kas noticis še, Jelgavā, pēdējās desmit dienās un atklājies šai laikā, ir tik simboliski, ka šermulis skrien. Gribas rakstīt “Lāčplēša memuārus” – t.i., Jelgavas un Latvijas garīgo vēsturi no pazemotā, bet nenogremdētā tēla viedokļa. Lai Jums veicas darbi, atdzimšanai ir spēcīgs simbols – muzeja priekšā.”
Tas ir piepildījies. Mūsu brīvības simbols – likteņakmens “Lāčplēša sirds” – atrodas goda vietā.
Mīļie draugi, ir veikts viens no likteņakmens krusta ceļa etapiem, kurā piedalījušies daudzi aktīvisti, arī Jelgavas Latviešu biedrība. Ir domu biedru grupa – Gita Grases kundze, arhitekte projektētāja Aija Ziemeļnieces kundze, Maija Kravinskas kundze, Liesma Markovas kundze un Vilis Ļevčenoka kungs –, kuri uzturēja šo ideju. Projektam licences deva domes Estētikas komisijas vadītājs J.Stroda kungs ar komandu, naudu – A.Rāviņa kungs ar savu komandu.
Ciešanām ir varavīksnes krāsa – tās iemiesojas mūsu sirdīs un prātos, bet jēga ir tad, ja tās pārveido mūsu personību citā līmenī. Lai likteņakmens “Lāčplēša sirds” stāsta, runā, iedvesmo brīvības sajūtu mūsu bērnos, mazbērnos!
Jelgavas Latviešu biedrības vadītāja Pauļa Rēveļa runa likteņakmens pieminekļa “Lāčplēša sirds” atklāšanā tā goda vietā
2017. gada 23. maijā