Jānim Čakstem – 160
Aicinām 14. septembrī kopā pieminēt pirmo Latvijas Valsts prezidentu Jāni Čaksti viņa 160. dzimšanas dienā!
Pulksten 10 Jelgavā paredzēts svinīgs piemiņas brīdis un ziedu nolikšana pie J.Čakstes pieminekļa.
Pulksten 11 ikviens aicināts uz priekšlasījumu Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā “Starp Rīgu un Parīzi: Jāņa Čakstes politiskā darbība 1918. gada novembrī–1919. gada jūlijā”. Priekšlasījuma autors – vēstures zinātņu doktors Jānis Šiliņš.
Savukārt Miezītes bibliotēkā no 13. līdz 19. septembrim būs apskatāma prezidenta 160. dzimšanas dienai veltīta izstāde “Brīves griba”.
J.Čakste dzimis 1859. gada 14. septembrī Jelgavas apriņķa Lielsesavas pagastā Čakstu–Zirņu mājās. Pamatizglītību iegūst Annas elementārskolā, izglītību turpina Kurzemes guberņas ģimnāzijā Jelgavā, kuru pabeidz 1882. gadā. Tajā pašā gadā iestājas Maskavas Universitātes Juridiskajā nodaļā, kuru pabeidz 1886. gadā. Studiju laikā dibina Maskavas latviešu studentu biedrību, organizē Maskavas latviešu vakarus, liecina informācija Valsts prezidenta mājaslapā.
Strādājis par sekretāru Kurzemes guberņas prokuratūrā, 1888. gadā – par advokātu Jelgavā. 1887. gadā kļūst par Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieku, aktīvi darbojas arī Jelgavas lauksaimniecības, Kurzemes biškopju biedrības un Latviešu Sarkanā Krusta komitejā, kā jurists gatavo jauno biedrību statūtus. Kopš 1889. gada Kurzemē vislasītākā nedēļas laikraksta “Tēvija” redaktors
1895. gadā viens no galvenajiem IV Latviešu Vispārējo Dziesmu svētku organizētājiem Jelgavā. Daļēji finansē šo pasākumu. 1905. gadā piedalās Latvijas autonomijas projekta izstrādāšanā.
1906. gadā tiek ievēlēts Krievijas domē. Pēc tās atlaišanas kopā ar citiem 166 deputātiem paraksta tā saukto Viborgas deklarāciju Somijā, aicinot pilsoņus nemaksāt nodokļus un ignorēt pastāvošo karaklausības kārtību līdz domes sasaukšanai, par ko viņam tiek piespriests trīs mēnešu cietumsods. 1915. gadā J.Čakste pārceļas uz Tērbatu, kur piedalās Latviešu bēgļu centrālkomitejas dibināšanā, 1917. gadā kļūst par tās priekšsēdētāju. 1917. gadā dodas uz ASV, lai propagandētu Latvijas neatkarības ideju, Stokholmā saraksta brošūru “Die Letten und ihre Latvia: Eine lettische Stimme” (“Latvieši un viņu Latvija: Kāda latvieša balss”).
1918. gadā J.Čakste tiek ievēlēts par Tautas Padomes Prezidija priekšsēdētāju, organizē Latvijas diplomātisko korpusu, Parīzes Miera konferencē vada Latvijas delegāciju, kas pieprasa atzīt Latvijas neatkarību.1919. gadā atgriežas Latvijā. Atbilstoši Satversmes sapulces lēmumam un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem, J.Čakstem tiek uzticēti Valsts prezidenta un armijas augstākā virspavēlnieka pienākumi. No 1920. līdz 1921. gadam – Latvijas Universitātes starptautisko tiesību profesors.
1922. gada 14. novembrī atklāj Saeimu un tiek ievēlēts par pirmo Latvijas Republikas prezidentu. 1924. gada 25. martā izsludina Likumu par Triju Zvaigžņu ordeni. 1925. gada 6. novembrī atkārtoti ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu.
Miris 1927. gada 14. martā, apglabāts Rīgā, Meža kapos. Ar savu politiskās darbības stilu J.Čakste radīja Valsts prezidenta amata autoritāti. Savas prezidentūras laikā izsludinājis 402 likumus, apžēlojis 549 notiesātos.
Foto: president.lv