Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Lāčplēša dienas idejas autors

(10.11.2020.)
Lāčplēša dienas idejas autors
Lāčplēša dienas idejas autors

Šogad Lāčplēša dienu svinēsim katrs savās mājās, iededzot svecītes mājas logos. Lāčplēša diena ir uzvaras diena, Rīgas atbrīvošanas diena un Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Vēsturē 11. novembra svētku nosaukums mainījies vairākkārt. Šodien tikai retais to atceras, bet tagadējo nosaukumu un nozīmi svētki ieguva tikai 1988. gadā.

1919. gada 11. novembrī Latvijas valsts Bruņotie spēki guva pirmo nozīmīgo uzvaru pār Bermonta–Avalova Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju, atbrīvojot valsts galvaspilsētu. 11. novembris par svētku dienu simboliski kļuva tikai nepilnu gadu vēlāk kā valdības izveidotā Lāčplēša Kara ordeņa dibināšanas datums. Pati Lāčplēša diena, sākot ar 1920. gada 11. novembri, tika atzīmēta kā jaundibinātā ordeņa svētku pasniegšanas diena – gadu pēc Latvijas Bruņoto spēku uzvaras. Kaut arī ordeņa statūtus Satversmes sapulce oficiāli apstiprināja vien 1920. gada 18. septembrī, apbalvojums 13. augustā jau bija piešķirts septiņiem augstākajiem Latvijas armijas komandieriem – ģenerālim Pēterim Radziņam, ģenerālim Mārtiņam Peniķim, pulkvedim Krišjānim Berķim, pulkvedim Oskaram Dankeram, pulkvedim Jūlijam Jansonam, pulkvedim leitnantam Jānim Puriņam un pulkvedim Jānim Apinim –, vienlaikus ieceļot viņus ordeņa domē. Ar 1935. gadu tie kļuva par Latvijas armijas, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru, kara invalīdu un brīvības kara dalībnieku svētkiem. Tos atsākām atzīmēt 1988. gadā, sākoties jaunai tautas atmodai.

Lāčplēša dienas idejas autors ir latviešu literāts laikraksta “Jaunākās Ziņas” literārās daļas redaktors un Tautas padomes loceklis Kārlis Skalbe, kurš Latvijas Bruņoto spēku cīņu pret vāciešu un krievu veidoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju simboliski bija salīdzinājis ar Andreja Pumpura eposā “Lāčplēsis” aprakstīto Daugavas krastos notikušo Lāčplēša cīņu ar Melno bruņinieku, bet Latvijas Bruņoto spēku karavīru cīņas sparu nodēvēja par “Lāčplēša garu”. 11. novembris ir svētki arī mūsu šodienas Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Zemessardzei un Jaunsargiem. Sveiksim viņus svētkos!

Jelgavas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētājs
Gunārs Kurlovičs