“Mans dzimtas mantojums ir būt cīnītājai par nacionālo pastāvēšanu.” Maijai Kravinskai piešķirts Jelgavas Goda raksts
Sakot paldies cilvēkiem, kas devuši ieguldījumu Jelgavas attīstībā, valsts svētkos tradicionāli pasniegti pilsētas augstākie apbalvojumi – Goda zīme un Goda raksts –, informē Jelgavas pašvaldība. Lepojamies, ka Goda raksta saņēmēju vidū ir Jelgavas Latviešu biedrības valdes locekle Maija Kravinska.
“Jelgavu varu saukt par savām mājām, taču tā tas nav bijis vienmēr. Esmu dzimusi un mācījusies Rīgā, ilgus gadus kā vēsturniece pasniedzu Rīgas Tehniskajā koledžā. Mana sirdslieta bija arī sabiedriskais darbs Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrībā, kura savā uzraudzībā kultūras mantojuma saglabāšanā iekļāva arī Jelgavas objektus. Tolaik ar biedrību epizodiski viesojos pilsētā, taču vēl nenojautu, ka dzīvesbiedra amats mūs vedīs uz Jelgavu kā pastāvīgu dzīvesvietu. Kad pārvācāmies, tiku ievēlēta Jelgavas Latviešu biedrības valdē, un man radās pārliecība: lai gan tā nav mana dzimtā pilsēta, man ir jādod sava artava Jelgavai. Kā reiz novēlējis pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste, mums ir jāsaglabā nacionālā identitāte un nacionālā kultūra, kuras viens no paveidiem ir vēsturiskā apbūve. Šis novēlējums patiesi bija kļuvis par manu sirdsdegsmi. Dzīvojot Jelgavā, redzēju, ka šī joma nav pietiekami izkopta. Īpaši tas bija attiecināms uz Vecpilsētas ielas kvartālu. Lai cīnītos par tā pastāvēšanu, pēc manas iniciatīvas kopš 2013. gada Latviešu biedrība ar pašvaldības atbalstu organizēja vecpilsētas kvartāla svētkus, katru gadu aicinot iepazīt šīs vietas vēsturi un saskatīt tās attīstības perspektīvas. Pēc vairākiem gadiem saliedēta kopdarba – ar pašvaldības atbalstu, valsts organizāciju, profesionālu arhitektu un nacionālo kultūras biedrību līdzdalību – tas izdevās. Vēsturiskais mantojums tika atgūts, atdzimstot cēlu celtņu veidolā. Tiesa, gadu gaitā Jelgavā paveikti arī citi nozīmīgi darbi, piemēram, sakopts “Kalna Būriņu” etnogrāfiskais piemineklis, notikuši zīmīgi pasākumi nacionālās identitātes saglabāšanā, izveidota grāmatu sērija “Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļi”. Esmu gandarīta par paveikto, taču jāatzīst, ka darbojos, negaidot uzslavas. Mans dzimtas mantojums ir būt cīnītājai par nacionālo pastāvēšanu. Tas ir mans gaiss. Un man ir liels prieks, ka Jelgavā esmu sastapusi domubiedrus – cilvēkus, kuri iestājas par nacionālo kultūru un ir gatavi strādāt idejas labā. Mūsu internacionālajā saimē ikvienam novēlu novērtēt un saglabāt savu latvisko pašapziņu,” tā laureāte.
M. Kravinskas stāstījumu klausieties, šeit.