Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Sveicam svētkos!

(04.05.2020.)
Sveicam svētkos!
Sveicam svētkos!

2020. gada maijs Latvijai nācis ar vairākām nozīmīgām ar tās valstiskumu saistītām apaļām  jubilejām.  Diemžēl pasaulē izveidojusies visnotaļ dramatiska situācija, un pandēmijas apstākļos Jelgavas Latviešu biedrība, respektējot ārkārtas situācijas noteiktos ierobežojumus, nevar šos svētkus atzīmēt tradicionālā gaisotnē. Tāpēc atzīmēsim tos savās domās, izteiksim savus novēlējumus Latvijai un tautai, būsim stipri savā pārliecībā – jo esam tik daudz pieredzējuši, izcīnījuši un ieguvuši, ka spēsim pārvarēt arī pašreizējās grūtības. Vispirms jau 1. maijs, ko pirms neatkarības atgūšanas atzīmējām tikai kā darba svētkus. 1. maijs Latvijā tika pasludināts par svinamu dienu 1920. gada 29. aprīlī. Oficiālais nosaukums – Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. 1. maijs kā svētku diena, protams, tika izveidota, lai mazinātu iespējamos konfliktus strādnieku demonstrāciju laikā, ņemot vērā lielo Latvijas sociāldemokrātijas ietekmi tajā laikā.

Šogad paliek tieši 100 gadi, kopš Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas, kura uz pirmo sēdi pulcējās 1920. gada 1. maijā, un tās sanākšanu ļaudis svinēja ar sajūsmu. Satversmes sapulces vēlēšanās 1920. gada 17. un 18. aprīlī nobalsot ieradās 85% no reģistrētajiem vēlētājiem. Satversmes sapulce, kuras uzdevums bija izstrādāt neatkarīgas Latvijas konstitūciju, bija ievēlēta pēc tolaik ļoti progresīviem principiem – demokrātiski, piešķirot vēlēšanu tiesības abiem dzimumiem, ievērojot nacionālo minoritāšu intereses un citas brīvības. Par Satversmes sapulces prezidentu kļuva Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste. Pirmā tautas vēlētā likumdevēja prezidents pildīja arī valsts galvas funkcijas. Ņemot vērā, ka Jānis Čakste savulaik bija arī viens no Jelgavas Latviešu biedrības vadītājiem, biedrībai tā ir nozīmīga jubileja.

Otra nozīmīga jubileja saistās ar neatkarības atgūšanu – 4. maijā paliek 30 gadu, kopš Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma Neatkarības deklarāciju. Tas arī nenāca bez cīņas. Neraugoties uz opozīcijas centieniem novilcināt laiku, pēc plašām debatēm 4. maija vakarā pulksten 19.20 balsojums bija beidzies un deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” bija pieņemta. “Par” nobalsoja vairāk nekā 2/3 deputātu (138), viens atturējās, un 57 deputāti balsojumā nepiedalījās. Deklarācija paredzēja pārejas periodu Latvijas Republikas valsts varas de facto atjaunošanai. Vienprātīgu atbalstu deklarācijas pieņemšanai bija pauduši vairāk nekā astoņi tūkstoši visu līmeņu ievēlēto tautas deputātu, kas 1990. gada 21. aprīlī bija pulcējušies Rīgā, Daugavas stadionā.

Neraugoties uz medijos izskanējušo plašo informāciju, protams, svētku gaisotnei pietrūkst tās kopības izjūtas, kas mums bija tālajā 1990. gadā. Bet nav iemesla skumt – atjaunotā Latvijas valsts pastāv jau 30 gadu! Tā būs arī turpmāk.

Jelgavas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētājs Gunārs Kurlovičs