Ieskats Jelgavas Latviešu biedrības vēsturē
Senākās latviešu organizācijas Jelgavā bija latviešu amatnieku brālības – cunftes - tās apvienoja amatniekus un nodarbojās ar profesionālajām interesēm. Tādu organizāciju, kas darbotos ar latviešu pašapziņas celšanas, kultūras un nacionālās identitātes jautājumiem 19.gs. vidū Jelgavā nebija. 1865.gadā pie Jelgavas Svētās Annas baznīcas draudzes nodibinājās koris «Līgo». Kora darbība vairāk bija saistīta ar draudzes aktivitātēm un ievērojamu ietekmi uz Jelgavas latviešu sabiedrības dzīvi neatstāja. 1868.gadā koris ar latviskām dziesmām sveica jauniecelto Kurzemes gubernatoru. Nacionālās pašapziņas mošanās 19.gs. 2.pusē vērsās plašumā, un daudzi jelgavnieki un apkārtnes turīgie latvieši iestājās 1868.gadā dibinātajā Rīgas Latviešu biedrībā.
Jelgavas Latviešu biedrības dibināšanas rosinātājs bija Pēteris Alunāns, kurš savās atmiņās rakstīja:
Jelgavas Latviešu biedrības dibināšanas rosinātājs bija Pēteris Alunāns, kurš savās atmiņās rakstīja:
«Atnāca 24.marts 1872.gadā, jauka pavasara dieniņa: saulītei spīdot, pulcējās visi no visām malām Širkenhēfera zālē. Viņiem pievienojās arī labs pulciņš jelgavnieku, ziņkārība sadzīts, kas tad īsti notiks. Bet, redzot, dzirdot, ar kādu dedzību uzņēma laucinieki priekšlikumu dibināt Jelgavā Latviešu biedrību, iekarsējās arī daudzi no jelgavniekiem un, iemaksādami 3 rubļus, ierakstījās par viņas dibinātājiem. Dibinātāju skaits bija pavisam 103, kas ievēlēja pagaidu priekšniecību ar uzdevumu sastādīt statūtus un gādāt, ka viņus apstiprinātu.»
1868.gadā bija pagājuši 50 gadi kopš dzimtbūšanas atcelšanas (zemnieku brīvlaišanas pasludināšanas) Kurzemē. Jelgavas latvieši nolēma atzīmēt šo svarīgo notikumu ar plašāku sarīkojumu. Par svētku dienu noteica 30.augustu – cara Aleksandra vārda dienu. Ar laiku šos svētkus sāka svinēt katru gadu un komiteja kļuva par «30.augusta svētku komiteju».
Parasti brīvlaišanas svētkus iesāka ar svinīgu dievkalpojumu Jelgavas Svētās Annas baznīcā. Vakarā vienmēr notika kāda latviešu teātra izrāde un uzstājās latviešu kori. Tas cēla jelgavnieku nacionālo pašapziņu. Par 1882.gada svētkiem avīzes rakstīja:
«Abās dienās biedrības dārzā dziedāšana un mūzika, pilsētas teātra namā teātra izrādīšana, Rīgas latviešu teātra vadoņa Ādolfa Alunāna kunga vadībā un viņam līdzi spēlējot, un Cēra un Širkenhēfera zālēs balles. Pirmajā dienā izrādīja lugu «Naudas maiss iz Kalifornijas» un otrā dienā lugas «Kurlais Krišus» un «Medinieks». Lugu starpā bija muzikāli priekšnesumi. Īpaši no tiem pieminami Lepševica kunga jaukā dziedāšana un Jurjānu Andreja raga pūšana, kā arī ragu kvartets. Teātris bija abās dienās stipri apmeklēts, īpaši 30.augustā tas bija pilniem pilns. Spēlēts tika labi. Pirmajā dienā bija, tā sakot, priekšsvētki, otrajā īstie svētki. Tie iesākās pulksten 10:00 no rīta ar dievkalpošanu Annas baznīcā. Cien. Grasa mācītājs dziedāja liturģiju un Konradijs teica sprediķi, pamācīdams, kas ir īsta brīvība, un piekodinādams, lai visi cenšas un dzenas pēc šīs īstās – šīs Kristus brīvības. Baznīcas koris Vējiņa vadībā, Latviešu biedrības koris Ozola vadībā un Maskavas latviešu dziedāšanas kora solo kvartets. No baznīcas visi gāja ar apsveikumu pie gubernatora. Tad atkal visi devās uz biedrības dārzu. Tur tika runāts dažs jauks vārds, bija, kā jau minēts, mūzika, dziedāšana un pulksten 3:00 goda mielasts. Ļaužu bija uz svētkiem pulkiņ pulka sanākuši, un visi līksmojās un gavilēja. Cerams, arī savās sirdīs pateicīgi pieminēja tos vīrus, kas viņiem izrīkoja tādus jaukus garīgus priekus.»
19.gs. 90 - tajos gados svētku dalībnieku skaits pieauga, un tie sāka atgādināt latviešu vispārējos dziesmu svētkus. 1889.gada 30.augusta Brīvlaišanas svētku vajadzībām uzcēla speciālu paviljonu. Tajā varēja sapulcēties ap 4000 klausītāju un uz estrādes bija vieta 800 dziedātājiem. Uz svētkiem bija pieteikušies 17 jauktie, 15 vīru kori un 7 lauku orķestri. Korus diriģēja Straumes Jānis un Džūkstes skolotājs T.Veidemanis, mūziķus vadīja Jurjānu Andrejs. Svētku apmeklētāju skaits pārsniedza 10000. Vēlāk šos svētkus oficiāli sauca par «tautas svētkiem». 1892.gadā svētkos uzveda Dubura oriģināllugu «Ērglis un Šperbergs», ko uzskata par vienu no spožākajām teātra izrādēm, kādas tolaik Jelgavā kādreiz notikušas. Notika arī vairākas operu izrādes, bet koncertā piedalījās jau 35 jauktie kori un 19 vīru kori – kopā:1200 dziedātāju.
1895.gadā Jelgavā notika IV vispārējie latviešu dziesmu svētki, un šis vērienīgais pasākums aizēnoja Brīvlaišanas svētkus un izsmēla arī iespējas. Tāpēc 1895.gadā Brīvlaišanas svētki Jelgavā notika pēdējo reizi.
1895.gadā Jelgavā notika IV vispārējie latviešu dziesmu svētki, un šis vērienīgais pasākums aizēnoja Brīvlaišanas svētkus un izsmēla arī iespējas. Tāpēc 1895.gadā Brīvlaišanas svētki Jelgavā notika pēdējo reizi.
Bez «30.augusta svētku» komitejas, otra organizācija, kas veicināja Jelgavas latviešu biedrības izveidošanos, bija 1856.gadā dibinātā Kurzemes biškopības biedrība. 1875.gada 27.septembrī tā pirmo reizi par savu priekšnieku ievēlēja latvieti – žurnāla «Baltijas lauksaimnieks» redaktoru Māteru Juri. Viņa vadībā kopsapulce 1880.gada 15.februārī nolēma mainīt statūtus un saukties par «Kurzemes latviešu biedrību». Ar Māteru Jura izstrādātajiem statūtiem un Kurzemes gubernatora Lilienfelda labajām atsauksmēm uz Pēterpili devās Kalnciema Puču māju saimnieks Jānis Neimanis. Viņš bija populārs lauksaimnieku vidū, 1879.gadā ievēlēts par Kurzemes pagastu vecāko sanāksmes priekšsēdētāju, bija Kalnciema pagasta vecākais. Jānis Neimanis Pēterpilī panāca, ka 1880.gada 7.maijā Krievijas iekšlietu ministrs parakstīja jaundibinātās «Jelgavas latviešu sadraudzības biedrības» statūtus. Vairs nebija jēgas slēpties aiz «30.augusta svētku» komitejas izkārtnes. Biedrības dibināšanas sapulce bija 1880.gada 10.jūnijā Cēra viesnīcas zālē. Sanākušie par jaunās biedrības priekšnieku ievēlēja Jāni Neimani. Māteru Juri ievēlēja par vietnieku. Kopsapulcē ievēlējā 30 runas vīrus, trīs revidentus, valdi, apstiprināja kārtības rulli. Drīz Biedrībā sāka darbību jauktais koris skolotāja Janševica vadībā, un 1880.gada 24.jūnijā Kroņvircavā tika rīkoti pirmie zaļumsvētki.
Tāpat kļuva skaidrs, ka sekmīgai darbībai nepieciešams apvienoties ar «30.augusta svētku» komiteju, un pēc dažu domstarpību novēršanas apvienošanās notika 1881.gada 5.martā. 1881.gadā notikušajā kopsapulcē, konstatēja, ka biedrība darbojusies sekmīgi, jo ienākumu summa bijusi 5426 zelta rubļi. Biedrība spēja noorganizēt Jelgavā pastāvīgu latviešu teātri, kur par režisoru pieņēma aktieri D.Brežinski, kas bija izglītojies ārzemēs. Tāpat bija nodibināta rakstniecības nodaļa, ko vadīja Jelgavā pazīstamais spiestuves īpašnieks E.Zīslaks, un tajā līdzdarbojās dzejnieks J.Lautenbahs-Jūsmiņš. Biedrība arī iegādājās nekustāmo īpašumu, nopērkot Mēdema vasarnīcu ar visu tās plašo dārzu. Ir saglabājies kāds dzejolis, veltīts J.Neimanim, sakarā ar šo pirkumu:
«Še kur agrāk sveši mita,
Tautas svētkos līgojam,
Še kur tautiets bāriņš šķitās,
Līgas dievei ziedojam.
Neesam vairs svešinieki
Savu senču pagalmā,
Esam paši īpašnieki,
Paši savā pajumtā.»
Iegūto dārzu atvēlēja arī publiskai atpūtai. Biedrības biedru nacionālās apziņas mošanās bija labs pamats tam, ka 1882.gada 2.decembrī Biedrības kopsapulce par vadītājiem izraudzījās nacionāli domājošas personas, tā izbeidzot dažas vāciskas iezīmes Biedrības dzīvē. Viss negāja gludi - 1885.gadā nodega Biedrības nams un vēlāk arī mūzikas paviljons, tāpēc sanāksmes vajadzēja pārcelt uz pilsētu, tomēr Biedrības darbība neapsīka.
Tāpat kļuva skaidrs, ka sekmīgai darbībai nepieciešams apvienoties ar «30.augusta svētku» komiteju, un pēc dažu domstarpību novēršanas apvienošanās notika 1881.gada 5.martā. 1881.gadā notikušajā kopsapulcē, konstatēja, ka biedrība darbojusies sekmīgi, jo ienākumu summa bijusi 5426 zelta rubļi. Biedrība spēja noorganizēt Jelgavā pastāvīgu latviešu teātri, kur par režisoru pieņēma aktieri D.Brežinski, kas bija izglītojies ārzemēs. Tāpat bija nodibināta rakstniecības nodaļa, ko vadīja Jelgavā pazīstamais spiestuves īpašnieks E.Zīslaks, un tajā līdzdarbojās dzejnieks J.Lautenbahs-Jūsmiņš. Biedrība arī iegādājās nekustāmo īpašumu, nopērkot Mēdema vasarnīcu ar visu tās plašo dārzu. Ir saglabājies kāds dzejolis, veltīts J.Neimanim, sakarā ar šo pirkumu:
«Še kur agrāk sveši mita,
Tautas svētkos līgojam,
Še kur tautiets bāriņš šķitās,
Līgas dievei ziedojam.
Neesam vairs svešinieki
Savu senču pagalmā,
Esam paši īpašnieki,
Paši savā pajumtā.»
Iegūto dārzu atvēlēja arī publiskai atpūtai. Biedrības biedru nacionālās apziņas mošanās bija labs pamats tam, ka 1882.gada 2.decembrī Biedrības kopsapulce par vadītājiem izraudzījās nacionāli domājošas personas, tā izbeidzot dažas vāciskas iezīmes Biedrības dzīvē. Viss negāja gludi - 1885.gadā nodega Biedrības nams un vēlāk arī mūzikas paviljons, tāpēc sanāksmes vajadzēja pārcelt uz pilsētu, tomēr Biedrības darbība neapsīka.
Nacionālās pašapziņas celšanai liela nozīme bija Biedrības rīkotajām teātra izrādēm. No režisoriem, kas tika pieaicināti, jāmin D.Brežinskis, Ā.Alunāns, A.Robs, J.Duburs un Rozentāls-Krūmiņš. A.Robs arī 1888.gadā pie Biedrības nodibināja pastāvīgu teātri, tā liekot pamatus pastāvīgam latviešu teātrim Jelgavā. Aktīvi no 1881.gada līdz 1909.gadam darbojās rakstniecības nodaļa, kas izdeva rakstu krājumus, savāca un nodeva K.Baronam 19200 tautasdziesmas. Šīs nodaļas darbā aktīvi piedalījās P.Alunāns, K.Mīlenbahs, A.Zvaigznīte, Stērstu Andrejs, Dr.Strautzelis, J.Rainis un citi. Zemkopības nodaļa, kuru ar P.Alunāna aktīvu atbalstu dibināja 1889.gadā, sarīkoja dārzaugu izstādes, izdeva Lauksaimniecības kalendāru. 1893.gadā nodaļu pārveidoja par Jelgavas Lauksaimnieku biedrību. Īsu laiku darbojās arī 1895.gadā dibinātā rūpniecības un amatniecības nodaļa. 1897.gadā dibinātā riteņbraucēju nodaļa 1898.gadā pārveidojās par patstāvīgu Kurzemes riteņbraucēju biedrību.
Biedrības darbība, populārie Brīvlaišanas un citi tautas svētku pasākumi sekmēja IV vispārējo latviešu dziesmu svētku sarīkošanu Jelgavā. Liels notikums Biedrībai bija sava nama celšana. Pēc arhitekta Egles izstrādātā plāna brīvuzņēmējs Krīgers 1908.gada 26.oktobrī uzsāka darbus un 1910.gada 30.janvārī jau svinēja jaunceltnes iesvētības. Mēdemu vasaras dārzs tika pārdots, jo celtniecībai vajadzēja 87000 Krievijas rubļu. Nama iesvētīšanā Jelgavas Latviešu biedrību sveica jau 23 Jelgavas latviešu organizācijas.
Jelgavas Latviešu biedrība ir pārdzīvojusi Pirmo pasaules karu, bēgļu laikus, Latvijas brīvības cīņas, bermontiādi un aktīvi darbojās līdz 1941.gadam, kad pēc Latvijas okupācijas padomju vara to slēdza, līdzīgi kā simtiem citu sabiedrisko organizāciju. Otrā pasaules kara laikā vācu okupācijas periodā Biedrība savu darbu daļēji atsāka, bet jauna padomju okupācija 1945.gadā tās darbību atkal pārtrauca. Biedrības nams nodega 1944.gada jūlija beigās. Pēc kara, ceļot universālveikalu, nama drupas nojauca. Padomju laikā to neatjaunoja tāpat kā lielāko daļu Jelgavas vēsturisko ēku.
Brūkot padomju režīmam un Latvijas tautai sākot cīņu par savu neatkarību, sabiedriski aktīvi jelgavnieki vienojās par Jelgavas Latviešu biedrības darbības atjaunošanu. 1989.gada vasarā sanāca iniciatīvas grupa, kas nolēma atjaunot Jelgavas Latviešu biedrību un 1990.gada 10.jūnijā, klāt esot 86 atjaunotās biedrības biedriem tika pieņemti atjaunotās Jelgavas Latviešu biedrības statūti. Jelgavas latviešu biedrība panāca biedrības zemes īpašumu atjaunošanu, iegādājās dzīvojamās telpas Lielajā ielā 13 – 15, kuras pārveidoja par Biedrības biroja un sanāksmju telpām. Šobrīd Jelgavas Latviešu biedrības birojā glabājas arhīvs, bibliotēka, notiek sanāksmes, valdes sēdes, mēģinājumi un citas aktivitātes. Atjaunotās Jelgavas Latviešu biedrības statūti grozīti 2005.gadā un 2016.gadā.
Jelgavas Latviešu biedrība ir pārdzīvojusi Pirmo pasaules karu, bēgļu laikus, Latvijas brīvības cīņas, bermontiādi un aktīvi darbojās līdz 1941.gadam, kad pēc Latvijas okupācijas padomju vara to slēdza, līdzīgi kā simtiem citu sabiedrisko organizāciju. Otrā pasaules kara laikā vācu okupācijas periodā Biedrība savu darbu daļēji atsāka, bet jauna padomju okupācija 1945.gadā tās darbību atkal pārtrauca. Biedrības nams nodega 1944.gada jūlija beigās. Pēc kara, ceļot universālveikalu, nama drupas nojauca. Padomju laikā to neatjaunoja tāpat kā lielāko daļu Jelgavas vēsturisko ēku.
Brūkot padomju režīmam un Latvijas tautai sākot cīņu par savu neatkarību, sabiedriski aktīvi jelgavnieki vienojās par Jelgavas Latviešu biedrības darbības atjaunošanu. 1989.gada vasarā sanāca iniciatīvas grupa, kas nolēma atjaunot Jelgavas Latviešu biedrību un 1990.gada 10.jūnijā, klāt esot 86 atjaunotās biedrības biedriem tika pieņemti atjaunotās Jelgavas Latviešu biedrības statūti. Jelgavas latviešu biedrība panāca biedrības zemes īpašumu atjaunošanu, iegādājās dzīvojamās telpas Lielajā ielā 13 – 15, kuras pārveidoja par Biedrības biroja un sanāksmju telpām. Šobrīd Jelgavas Latviešu biedrības birojā glabājas arhīvs, bibliotēka, notiek sanāksmes, valdes sēdes, mēģinājumi un citas aktivitātes. Atjaunotās Jelgavas Latviešu biedrības statūti grozīti 2005.gadā un 2016.gadā.
| Jelgavas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētāji: Jānis Neimanis 1880-1882 Aleksandrs Vēbers 1882-1884 Jēkabs Bullis 1884-1887 Jānis Čakste 1887-1901 Ernests Dzinters 1901 Jānis Bisenieks 1901-1902 Andrejs Stērste 1902-1904 Jānis Čakste 1904-1906 Jānis Pavasars (Veismanis) 1906-1912 Fridrihs Kenigsvalds 1912-1918 Jānis Stokets 1918-1919 Jānis Mazvērsītis 1919-1924 Dāvids Bīskaps 1924-1930 Ādolfs Lauks 1939-1941 Dāvids Bīskaps 1941-1944 Aloizs Strods 1990-1994 Andris Tomašūns 1994-1999 Paulis Rēvelis 1999-2018 Gunārs Kurlovičs 2018-pašlaik |
Viens no Jelgavas Latviešu biedrības dibinātājiem (1880.10.06.) un pirmais priekšnieks (līdz 1882. 02.12). Lauksaimnieks, "Puču" māju saimnieks, vēlāk Kalnciema pagasta vecākais. Dzimis 1833. Kalnciema pagastā - miris 1889.08.05., apbed. Kalnciema pag. Puču kapos.