Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Dzejas klubs «Pieskāriens»

Vadītājs: Jānis Zariņš
 
Dzejas kluba pirmsākumi meklējami 2003. un 2004.gadā, kad toreiz aktīvās, bet nu jau aizsaulē aizgājušās JLB biedres, dzejnieces Liliana Štauere un Maruta Pranka, kā arī Vītiņu ģimene, kas šobrīd dzīvo Tukumā, kopā ar vēl pāris jaunajiem dzejniekiem vienojās, ka Jelgavas dzejniekiem būtu jāizveido klubiņš. Toreiz dzejas kluba vadību uzņēmās toreizējā Jelgavas 4.vidusskolas bibliotekāre Iveta Skapste, kura tagad pārcēlusies dzīvot uz Ventspili.

Dzejas kluba "Pieskāriens" vadību 2006.gadā pārņēma Rasma Urtāne. Tad arī tika izdots pirmais Jelgavas un tuvākās apkārtnes dzejnieku dzejas krājums "Skaņa pār Lielupi". Nākamajos gados krājuma nosaukums tika nomainīts uz "Zemgales vācelīte", jo iespēju tajā publicēties vēlējās izmantot dzejnieki no visas Zemgales. Ejot gadiem autoru skaits dzejas kopkrājumos ir mainījies - klāt nākuši daudzi jauni dzejnieki. Ar katru gadu kopkrājums "Zemgales vācelīte" paliek arvien populārāks. Jau šobrīd bibliotēkās "Zemgales vācelīte" ir kļuvusi par vienu no pieprasītākajām dzejas grāmatām. Kopā ar kluba biedriem tiek uzturēta tradīcija Dzejas dienās pulcēties pie Raiņa pieminekļa ar dzejas lasījumiem. Tāpat par tradīciju kļuvusi piedalīšanās Jelgavas vecpilsētas svētkos. Dzejas klubs organizē dažādus dzejas pasākumus, dzejas lasījumus un ekskursijas. Katru gadu dzejas kluba dzejnieki tiek aicināti piedalīties dažādos dzejas pasākumos skolās un bibliotēkās visā Latvijā. Aktīvākajiem dzejniekiem izdotas jau vairāki savi dzejas krājumi. 2016.gada 17.septembrī dzejas klubs "Pieskāriens" svinēja dzejas krājuma "Zemgales vācelīte 2016" 10 gadu jubileju. Kopš 2017.gada dzejas klubu "Pieskāriens" vada dzejnieks Jānis Zariņš.